Labākais laiks vīnogu stādīšanai ir agrs pavasaris, bet ar nosacījumu, ka pumpuri vēl nav plaukuši. Taču, ja pumpuri jau pavērušies un redzamas zaļās lapiņas, stādīšanu ieteiktu atlikt uz laiku, kad pagājušas pavasara salnas, jo citādi jaunais stāds var ciest no sala bojājumiem. Ja vīnoga iegādāta aprīlī vai maijā un jau saplaukusi, ieteiktu to audzēt siltumnīcā vai mājās uz saulainas palodzes un izstādīt dārzā pēc salnām. Rūpīgi jāseko, lai šāds stādiņš neiekalstu. Taču stādiņus, kas auguši podiņos vai konteineros, var stādīt līdz pat rudenim. Tikai jāatceras uz ziemu rūpīgāk piesegt. Jo vīnogu ātrāk iestādīsiet, jo labāk tā paspēs iesakņoties un vieglāk pārcietīs pirmo ziemu.
Pie ēku sienām vīnogas stāda ne tuvāk kā 40 cm no pamatiem un 1,5–2 metrus citu no cita, taču spēcīgi augošas šķirnes, kā 'Zilga', pat 3 metri. Dārzā vīnogas stāda rindās, kuras orientētas ziemeļu–dienvidu virzienā. Attālums starp vīnkokiem 1,5–2 metri viens no otras, starp rindām attālums vismaz 3 metri. Stāda pamīšus – tā, lai iepriekšējās rindas vīnkoki nenoēnotu nākamās rindas vīnkokus.
Stādīšanas vietā izrok 50 cm dziļu un 40–50 cm platu bedri. Tajā iepilda trūdvielām bagātu augsni, izveidojot konusu, uz kura uzsēdina stādu ar aprēķinu, ka tas augs 5–7 cm dziļāk nekā audzis iepriekš. Ja stāda vasarā, stādiņu pirms tam izmērcē ūdenī. Tad bedri līdz pusei piepilda ar auglīgo augsni, pieblietē, aplej ar vienu spaini ūdens. Kad tas uzsūcies, bedri piepilda līdz augšai ar irdenu augsni, to stipri nenoblīvējot. Ap dobi apber ar parastu purva kūdras kārtu līdz 3 cm, tā palīdzēs saglabāt vienmērīgu mitruma līmeni un aizkavēs nezāļu augšanu. Blakus jaunajam stādam stādīšanas brīdī iesprauž aptuveni 1,5 metrus garu atbalsta mietu, kur piesiet dzinumus, kamēr nav izveidota atbalstu sistēma. Vīnogām atbalsta sistēmu veido no mietiem un drātīm (špalerām). Attālums starp mietiem 6–8 metri. Zemākā – pirmā – špalera ir 30 cm no augsnes virsmas, nākamā – 35 cm, tālāk nākamās – 50 cm.
Vietas izvēle
Vīnoga ir siltumu mīlošs augs. Vīnkokam būtiski ir izvēlēties saulainu, siltu vietu, kuru saule apspīd vismaz sešas stundas. Vēlams, lai izvēlētā vieta ir aizsargāta no ziemeļu vējiem. Uz izsalšanu jutīgākām šķirnēm piemērotākas būs ēku dienvidu sienas. Vīnogai vajadzīga gaisu un ūdeni caurlaidīga, irdena, ar barības vielām bagāta augsne. Smagas, kā arī smilšainas, neauglīgas augsnes jāuzlabo ar trūdzemi, kompostu, humusu (slieku zemi), noder arī sadalījušies kūtsmēsli un purva kūdra.
Taču, ja trūdvielu ir maz, tad izmantojami ir minerālmēsli, kas paredzēti augļu koku, ogulāju mēslošanai un šo kultūraugu sākotnējai attīstībai. Minerālmēsli ir ar sabalansētu slāpekļa(N), fosfora (P), kālija (K) attiecību un satur mikroelementus augiem viegli pieejamās formās. Jo dziļāk uzlabosiet augsni, jo ilgāks mūžs būs vīnkokam. Vēlamais auglīgā slāņa dziļums ir viens metrs.
Vēlams, lai vīnkokam izraudzītā vieta neatrodas uz āderes, vīnkoku novirzot pusmetru nost no āderes punkta.Jāpārbauda, vai izvēlētā vietā nav augsts gruntsūdens līmenis. Ja izvēlētajā vietā novērots paaugstināts gruntsūdens līmenis, tam sniedzoties augstāk par 1 metru, vīnogas izvēlēto vietu paaugstina, lai no gruntsūdeņiem brīvā vieta sasniegtu 1 metru.Pirms augsnes sagatavošanas jābūt zināmam, kādu šķirni stādīsiet. No tā atkarīgs, vai augsnes reakcijai jābūt skābākai vai sārmainākai, tāpēc svarīgi ir noteikt augsnes skābuma līmeni (pH). Latvijā augsnes skābuma līmenis ir pH 5.5–6.5. Augsnes reakciju nosaka kalcija karbonāta (Ca CO3) saturs augsnē. Jo augsnē ir mazāk kalcija karbonāta, jo augsne ir skābāka, taču, ja kalcija karbonāta saturs augsnē ir paaugstināts, vīnkokam tiek traucēta dzelzs (Fe) uzņemšana. Tāpēc vēlams ar kaļķošanu nepārcensties, bet to piebarot ar kalciju saturošiem minerālmēsliem turpmākā augšanas periodā. Dažādām vīnogu sugām ir atšķirīga vajadzība pēc augsnes skābuma.
- Vitis labrusca vīnogām – nepieciešamība pēc augsnes skābuma ir pH 5,2–5,8. Tajā ietilpst Latvijā izplatītākās vīnogas – P. Sukatnieka selekcijas šķirnes, šīs šķirnes ir jutīgas pret neitrālu augsnes reakciju, kas izpaužas kā hloroze. Hloroze ir fizioloģiska slimība, kad vīnogu lapas sāk dzeltēt, bet dzīslas ir izteikti zaļas, kā arī mazs jauno zaru pieaugums.
- Vitis vinifera vīnogām – pH neitrāls (6–7), tajā ietilpst G. Vēsmiņa šķirnes ‘Liepājas dzintars ’, ‘Liepājas agrā’ , ‘Cīravas agrā’, ‘Dovga’ un Latvijā ievestās šķirnes ‘Beloje čudo’, ‘Elegant Sverhraņij’ , ‘Lora’, ‘PZA-8-11’.
- Vitis amurensis vīnogām – pH neitrāls, tajā ietilpst tādas populāras šķirnes kā ‘Hasjanskij Sladkij ’ un ‘Kuzminskij siņij’.