Slimības un kaitēkļi

Kā vīnogas pasargāt no slimībām ar dabai draudzīgiem līdzekļiem

Īstā Miltrasa  Omex Kingfol

Savā saimniecībā izmantojam jo satur sēru , kas augiem viegli uzņemams. Tā saucamo bio-sēru.

Sērs palīdz samazināt īstās miltrasas bojājumus dažādām kultūrām, kā arī ērču bojājumus.

Sērs trūkst lielākajā daļā Latvijas augšņu analīzēs un ir viens no elementiem, kas visbiežāk trūkst arī lapu analīzēs augiem. Sērs veicina slāpekļa uzņemšanos, kā arī atbild par augu slimību izturību. Pierādīts, ka augiem, kuriem trūkst sēra, slimību izplatība un attīstība ir par 30-40% lielāka, nekā tiem, kam sērs dots papildus.

Neīstā miltrasa
Dentamet mēslojums Cu2%, Zn4%

Varu un cinku saturošs preperāts Cinkam un varam ir svarīga loma baktēriju vielmaiņas procesā, bet noteiktā koncentrācijā,  tie kļūst toksiski baktērijām un patogēnajām sēnēm.

Neīstā miltrasa (Plasmopara viticola)

Pēdējos gados Latvijā ļoti izplatās neīstā miltrasa, tā novērojama siltā, lietainā laikā. Pirmās slimības pazīmes parādās uz apakšējām lapām, uz tām var redzēt brūngani dzeltenus plankumus, bet pēc pāris dienām jau slimība izpaužas uz lapas apakšpuses kā gaiša, pūkaina apsarme. Drīz vien slimība var pārņemt visu vīnogu. Slimās lapas sakalst, iekalst dzinumu miza, ogas kļūst brūnas un nokrīt.
Neīstās miltrasas sporas pārziemo uz vecām lapām un uz auga daļām, tāpēc labs slimības apkarošanas līdzeklis ir profilaktiskie pasākumi:

   veco lapu un nogriezto dzinumu savākšana un sadedzināšana. Citādi slimība, tai piemērotā klimatiskajā brīdī, dārzā atgriezīsies atkal un atkal.

   Autore izmanto Bordo šķīdumu, kas ir videi draudzīgāks un cilvēka veselībai mazāk kaitīgs. Bordo šķīdums labi pielīp auga daļām, tāpēc ilgstoši aizsargā augu no inficēšanās. Ar Bordo šķīdumu vīnkokus apsmidzina mākoņainās dienās, kad nav spožas saules. Bordo šķīdums ir vara sulfāta (CuSO) un dzēsto kaļķu (CaO) maisījums.

Bordo šķīduma pagatavošanai nedrīkst izmantot metāla traukus. Jāievēro , ka abas minētās vielas gatavo atsevišķos traukos, tad vara sulfāta šķīdumu lēnā strūklā lej uzduļķotajā kaļķa maisījumā (nekādā gadījumā otrādi, jo tad Bordo šķīdums neizdosies), nepārstājot maisīt kaļka maisījumu. Maisījumam jābūt sārmainai reakcijai, t.i. , virs pH 6. Mājas apstākļos viegli pārbaudīt, paņemot paraudziņu no gatavā maisījuma un iemērcot dzelzs naglu – ja uz tās veidojas zilganzaļi nosēdumi, tad maisījumam ir skāba reakcija. Ja sagatavotais šķīdums no augšpuses ātri kļūst dzidrs, tas liecina, ka šķīduma reakcija ir skāba. Skābo reakciju neitralizē, nedaudz pievienojot uzduļķotos kaļķus. Šķīduma skābā reakcija apdedzinās vīnkoka lapas un dzinumus, labāk, lai gatavais šķīdums ir vāji sārmains nekā skābs. Bordo šķīduma koncentrācija ir atkarīga no lietošanas laika. Autore savus vīnkokus apsmidzina ar 3% Bordo šķīdumu pavasarī pēc ziemas seguma noņemšanas, kad gaisa temperatūra sasniedz +10° C, tas ir profilaktiski miltrasas ierobežošanai. Taču jūlija sākumā, kad slimībai ir labvēlīgāki apstākļi un tā mēdz parādīties kaimiņu dārzos, profilaktisko miglojumu veic ar 1% Bordo šķīdumu.

   Jāatceras, ka Bordo šķīdumu nelieto ziedēšanas laikā, kā arī uz jaunām lapām un ogām.

Īstā miltrasa (Uncinula necator)

Tā bojā vīnogas, padara ogas neēdamas. Vairāk novērota biezi saaugušā stādījumā, kā arī segtajās platībās. Miltrasa attīstās sausā, karstā laikā. Slimība parādās jauno dzinumu virspusē nelielu pelēku plankumu izskatā, pēc tam tā pārņem lapu apakšpusi. Slimība ātri var pārņemt augu, to pārklājot ar pelēcīgas nokrāsas pelējumam līdzīgu kārtiņu. Vīnkoks pārstāj augt, ogas neaug un sāk plaisāt, jaunie dzinumi nespēj nobriest. Slimības attīstību veicina sauss gaiss, pārlieks mitrums un slikta vēdināšana.

   Rudenī jāsavāc visas lapas un nogrieztie zari un jāsadedzina. Tie ir profilaktiskie pasākumi, lai izvairītos no miltrasas izplatības, sezonas laikā lielāka vērība jāveltī lapu izkniebšanai, lai veicinātu labāku gaisa apmaiņu stādījumā.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Sabiezinātos stādījumos, kuri vāji ventilējās, bet tiek bagātīgi mēsloti ar slāpekļa saturošiem mēslojumiem, var sastapt pelēko puvi. Slimība novērojama mitrā laikā, biežāk segtās platībās. Tā parādās blīvos ķekaros un uz lapām brūnganpelēku plankumu veidā. 

   Nekavējoties jāizkniebj puves bojātās ogas. Ja ogas jau sākušas krāsoties, tad to tuvumā izgriež lapas – tas palielinās gaisa cirkulāciju.

Bakteriālais vēzis (Agrobacterium tumepaciens)

Vīnkoku apgriežot un pieliecot nepiemērotā laikā, pa mikroplaisām tā var inficēties ar bakteriālo vēzi. Uz vīnkoka zariem parādās dažādu formu gaiši izaugumi, kas vēlāk kļūst tumši. 

   Slimības skartais zars jāizgriež, lai sporas neizplatās tālāk. 

   Gadās, ka bakteriālais vēzis skāris stumbru un sakņu kaklu, tad vīnkoks jāizrauj, saknes jāizrauj un jāsadedzina. Tajā pašā vietā vīnogu vēlams stādīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem.

Parastā tīklērce (Tetranychus urticae)

Arī kaitēkļi apciemo vīnogu stādījumus. Siltā un sausā vasarā pie ēku sienas audzētām vīnogām parādās parastā tīklērce, tas ir mazs sarkans zirneklītis, kas bojā vīnogu lapas. Bojājuma vietās parādās iedzelteni plankumi, lapa saraujas, uz tām var saskatīt ļoti smalku tīklojumu. Ja tīklērce daudz savairojusies, tad var redzēt uz ogām vara krāsas apsarmi. Tīklērces attīstību aizkavē mitrs gaiss, tāpēc vēlams ap vīnogu stādījumu augsni rušināt.
   Autore savā dārzā cīņai ar tīklērci izmanto plēsējērces (Phytoseiulus persimilis)

Grimoņu bruņutis (Eulecanium corni)

Pavasarī, noņemot piesegumu, vīnkoks rūpīgi jāapskata. Ja uz tā novērojami zara krāsas (sarkanbrūni) vairogi, tad tās ir Grimoņu bruņutis. 

   Vīnkoku var apstrādāt ar pašgatavotu ziepju šķīdumu spirtā: 20 g zaļo ziepju izšķīdina 1 l karsta ūdens, atdzesē un pievieno 20 ml spirta. Ar to vairākas reizes, izmantojot auduma tamponu, apsmērē bruņutis, pēc tam izlietoto materiālu sadedzina.
   No derīgiem kukaiņiem var izmantot zeltactiņu (Chrysopa) un zoofagās ziedmušas (Surphidae).

    Bruņutis jācenšas iznīcināt līdz maijam, jo tad bruņutīm parādās jaunā paaudze, kas tūlīt inficēs visu vīnkoku.

Dažādi

   Kad ogas krāsojas, pie mums ciemos ierodas putni, tiem noder speciāls tīkls, lai putni nevarētu piekļūt ogām.

   Gadās, ka vīnogas apciemo lapsenes, kuras caurdur ogu miziņu, un tad arī mušas lielos baros nāk apciemot vīnogas. Ar tām jācīnās savlaicīgi, iekarot pie špalerām pudeles, kurās ir ūdens ar saldinātu, ierūgušu ievārījumu vai medu. Tās darbosies kā ķērāji jeb slazdi, pudeles ik pa laikam jānomaina.

   Ja iestādītais vīnogu stādiņš nīkuļo un ap to zeme ir izcilāta, iespējams, ka viņu ir apciemojis kurmis vai ūdensžurka. 

   Autore tad iesaka izmantot kurmju ķērājus. Ja dārzā kurmji ir bieži viesi, tad blakus vīnkokam jāstāda samtenes, to izdalītais aromāts nepatīk kurmjiem. Pārziedējušos samteņu ziedus sabāž nesen raktās kurmju alās, kur tam izdalīsies smarža, kas aizbaidīs kurmi.