Jau izsenis ir zināms, ka vīnogas un vīnogu produkti (protams, arī vīns) ir labs ierocis cīņai ar sirds un asinsvadu slimībām, pateicoties polifenolu (augu valsts izcelsmes ķīmiskas vielas) antioksidantu īpašībām. Vīnogu polifenoli samazina asins recēšanu, novēršot trombu veidošanos, normalizē sirds ritmu un palīdz novērst asinsvadu sašaurināšanos. Joprojām nav pilnīgi skaidrs, tieši kādā veidā polifenoli darbojas, bet fakts, ka tās ir aktīvi darbojošās vielas, ir vispāratzīts.
Pavasarī, kad veic vīnogu dzinumu galotņošanu un ziedķekaru retināšanu, visus dzinumus un ziedķekarus rūpīgi savāc un gatavo vīnogu pavasara salātus, pievienojot diedzētus asnus, redīsus un citus zaļumus. Salāti iegūs niansētāku garšu un lielu vitamīnu devu.
Autore gatavo arī vīnogu lapu tēju, kuru iegūst no pazarīšu galotņotajām lapām. Pagatavošana ļoti vienkārša, tējai paredzētās lapas cenšas savākt priekšpusdienā, bet tā, lai uz tām nebūtu rasas lāšu. Lapas izklāj ēnainā, labi vēdinātā vietā. Pēc pāris dienām lapas pagroza, apmaisa, bet pēc 5–6 dienām tēja gatava. To glabā hermētiski noslēgtos stikla traukos, tumšā vietā. Īpaši aromātiska izdodas tēja no vīnogu šķirnēm, kam piemīt muskata aromāts.
Zaļu vīnogu lapu var izmantot asiņošanas apturēšanai, iekaisuma un tūskas mazināšanai. Vīnogu lapām ir baktericīda iedarbība. Tās palīdz dziedēt strutojošas brūces. Uz brūces uzliek svaigas, sasmalcinātas vīnogu lapas.
Ja dārzā aug vīnogas ar vienādu ienākšanās laiku, tad pienāk brīdis, kad rodas svaigo ogu pārbagātība. Tad ogas iespējams pārstrādāt un gatavot vīnogu sulu. Vīnogu sulas pagatavošanai ogas atdala no ķekariem un izspiež. Ļauj sulai nostāties, tad lēnām sulu no virspuses nosmeļ, bet var izmantot arī plastmasas caurulīti, kas paredzēta vīna pārliešanai. Sulu uzmanīgi nolej tā, lai neaizskartu biezumus. Tad liek traukā pasterizēties (vēlams izmantot emaljētu trauku). Sulu pasterizē 75° C grādu temperatūrā 30 minūtes. Sulu pilda traukos, labāk izmantot stikla pudeles, tad sula labāk glabājas. Glabā vēsā vietā.
Ja ogas spiestas mehāniski, ar hidrauliskās spiedes palīdzību, tad var izmantot arī nosēdumus, kas palikuši no vīnogu sulas pagatavošanas. No nosēduma biezumiem atdala kauliņus, tos žāvē atsevišķi, bet miziņas un mīkstumu žāvē atsevišķi. Autorei šim mērķim ir speciāli iegādāts elektrisks augļu žāvētājs. Lai iegūtu īpaši veselīgu produktu, tad žāvēšanu veic līdz 45° C aptuveni 5–6 dienas, pēc tam gatavo produktu samaļ, iegūstot vīnogu pulveri, ko uzglabā stikla traukos. To izmanto, bagātinot bezpiedevu jogurtus, saldos ēdienus un grieķu jogurtus, spēka pienu. Iegūstam veselīgu, vitamīniem bagātu ēdienu.
Taču atdalītās vīnogu sēklas žāvē atsevišķi, tām žāvēšanas laiks nepieciešams nedaudz ilgāks 7–9 dienas. Kad sēklas izžuvušas, tās tāpat kā iepriekšējo produktu glabā stikla vai plastmasas slēgtos traukos. Rezultātā gatavojam vīnogu kauliņu pulveri. Pirms lietošanas nelielu daudzumu samaļ (jo, glabājot ilgāk, samaltais pulveris sacietē), to lieto pa 1/2 tējkarotei no rīta, uzdzerot glāzi ūdens. Tā esam ieguvuši uztura bagātinātāju, kas ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem pasaulē. Tā aktivitāte ir spēcīgāka nekā E vitamīnam un C vitamīnam. Tas ir arī visefektīvākais brīvo radikāļu atvairītājs. Tas paaugstina asinsvadu tonusu un elastību, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska, pretvīrusu, pretsēnīšu iedarbība, tas nostiprina matu un nagu struktūru, stimulē imūno sistēmu, aizkavē novecošanās procesus. Tas attīra asinis un izvada no organisma toksīnus. Vīnogu kauliņu pulveri var izmantot, arī gatavojot dažādus ķermeņa skrubjus.
Lai saglabātu neaizmirstamo vīnogu aromātu un izmantotu to, bagātinot ēdienus, autore gatavo vīnogu etiķi. Stikla pudelē ar platāku kakliņu ieber dažādu šķirņu vīnogas. Pudeli piepilda ¾ ar ogām, pārlej ar etiķi (autore izmanto dabīgo ābolu etiķi). Garšas pastiprināšanai var pievienot arī ¼ vīnogu sulas. Aizkorķē un uzglabā ledusskapī vai aukstā pagrabā.
Mājas vīns
Vīna gatavošanai svarīgi sagaidīt vīnogu gatavību, kad tām cukura līmenis ogās ir visaugstākais. Vīnogas novāc sausā laikā. Ogas nolasa no kātiņiem, atbrīvo no bojātām ogām. Ogas vēlams nedaudz atdzesēt, paturot tās vēsā vietā vai augļu pagrabā, tad ogu aromāts izdalīsies spēcīgāk. Gaišo vīnu un tumšo vīnu gatavošanas receptes ir atšķirīgas.
Autore vairāk gatavo sarkanos vīnus, tāpēc piedāvājam sarkanā vīna raudzēšanas recepti. Vīnogas saspaida un ielej raudzējamā traukā. Raudzēšanai izmanto koka, stikla vai plastmasas traukus. 15 litriem saspaidītas ogu masas pievieno 6–10 litrus uzkarsēta, atdzesēta cukura sīrupa (10 litriem pievieno 4 kg cukura). Sagatavoto masu raudzē istabas temperatūrā. Katru rītu un vakaru apmaisot ar koka (plastmasas karoti). Pēc 3–5 dienām biezumus atdala no šķidruma. Gatavajam šķidrumam pievieno vīna ieraugu, izmantojot specializēto vīna raugu. Sākas intensīva rūgšana, kad rūgstošo sulu ik pa laikam apmaisa un nosmeļ apkaltušās putas.
Kad putošanās ir mazinājusies, rūgstošo sulu vēlreiz atdala no nosēdumiem, iepilda noslēdzamos traukos, lai nepiekļūst gaiss (izmanto hermētiski slēgtus traukus, kuriem vākā ievietoti hidroslēdži). Tālākā raudzēšana notiek vēsā vietā. Jo lēnāk vīns rūgs, jo labāks būs tā aromāts. Vīns norūgst aptuveni 1 mēneša laikā. Pēc rūgšanas vīnam ļauj izgulsnēties duļķiem un nogulsnēm. Kad vīns izskatās dzidrs, to ar plastmasas caurulīti uzmanīgi nolej mazākos traukos. Nolieto vīnu piepilda traukā tik daudz, lai paliek pēc iespējas mazāka gaisa sprauga. To joprojām glabā vēsumā, jo dzidrināšana turpinās. Vīnu pilda pudelēs, kad tas ieguvis vēlamo garšu. Pudeles aizkorķē un glabā ieslīpi.