Vīnogu stādu mēslošana

Slāpekli (N) saturošais mēslojums

   Pēc aukstas un bargas ziemas vīnogai svarīgs ir slāpekli (N) saturošs mēslojums, jo tad augs ir novārdzināts un tam nepieciešams spēks. Uz kūtsmēsliem vēlams uzbērt purva kūdru, lai tajos esošais slāpeklis nezustu. 

   No minerālmēsliem plaši pazīstams amonija nitrāts (NH4NO3), ko var izmatot gan sausā veidā, iestrādājot augsnē 10 g uz vienu vīnkoku, gan šķīdumā, jo konkrētais minerālmēsls labi šķīst ūdenī. 

   Aprīlī un maijā, kad strauji aug dzinumi, mēslojums ir īpaši noderīgs, tad var izmantot arī nezāļu vircu, ko pagatavo no nezālēm, tās raudzējot. Pieber mucu ar nezālēm, tās nepieblīvējot, virsū lej ūdeni ar domu, lai rūgšanas procesā šķidrumam pietiek vieta un tas nekāpj pāri trauka malām. Trauku pārsedz ar sietu vai brīvu vāku (hermētisks neder). Rūgšana turpinās aptuveni divas nedēļas, vircu vēlams katru dienu apmaisīt. Kad šķidrums kļuvis tumšs un rūgšana beigusies, tas ir gatavs lietošanai. Vircu laistīšanai šķaida 1:5, bet miglošanai izmanto 1:7.

   Jāatceras, ka slāpekli saturošos mēslojumus lieto līdz 1. jūlijam.

Fosfors (P)

Fosfors palīdz

  • ātrāk pārkoksnēties dzinumiem;
  • labāk veidoties sakņu kamolam;
  • labāk apputeksnēties ziediem;
  • palielina ogās cukura daudzumu.

Ja trūkst fosfora:

  • vīnogām samazinās ziemcietība;
  • dzinumi un lapas aug vājāki;
  • ogu ķekari ir sīkāki.

   Fosfors (P) vīnkokam nepieciešams visu veģetācijas periodu.

Kālijs (K)

Kālijs veicina

  • ogu un dzinumu nobriešanu;
  • pastiprina sakņu sistēmas attīstību;
  • palielina cukura daudzumu un samazina skābes daudzumu ogās.

Kad trūkst kālija:

  • lapas paliek gaišas, izbalē un lapu malas atmirst.

Ar kālija mēslojumu vīnkokus baro septembrī, 2–3 reizes ik pēc nedēļas. Kālija lielāki zudumi novēroti smilšainās augsnēs. Lai precīzāk noteiktu vīnogu mēslojuma devas, nepieciešams veikt augsnes analīzes.

   Vīnogām ļoti nepieciešams kālijs (K), kad veidojas ogas un arī to briešanas stadijā.